Elektroniskā muskuļu stimulācijas veste EMS viedais treniņš

Elektroniskā muskuļu stimulācijas veste

Q&A:

J: Ja pēc garantijas perioda termiņa beigām ir problēma ar produktu, kas man jādara?

A: Mēs atbalstām, ka jūs to nosūtāt mums, mēs palīdzam remontēt, jums jāmaksā tikai nosūtīšanas un uzturēšanas izmaksas, mēs jums nodrošināsim labāko remonta cenu.

J: Vai to var izmantot grupas mācīšanā?

A: Jā, viena sistēma vienlaikus var kontrolēt 20 cilvēkus.

J: Vai jūs esat rūpnīca vai tirdzniecības uzņēmums?

A: Mēs esam uzņēmums, kas ir tirdzniecības un rūpniecības kopīgais.

J: Vai jūs atbalstāt paraugu pārskatīšanas kvalitātei?

A: Jā. Mēs atbalstām nosūtīto paraugu, paraugam ir jāmaksā parauga izmaksas un nosūtīšanas izmaksas.

J: Vai ir kādi iemesli, kāpēc jums nevajadzētu izmantotElektroniskā muskuļu stimulācijas veste?

A: Mašīnu nedrīkst lietot cilvēki ar sirds slimībām, elektrokardiostimulatoriem vai citām implantētām elektriskām ierīcēm grūtniecības laikā ar noslieci uz epilepsijas krampjiem vai pieguļiem.

J: Vai es varu ēst tieši pirms treniņa?

A: Lai sasniegtu optimālu treniņu efektu, jums vajadzētu patērēt augstu ogļhidrātu pārtiku 2,5 līdz 3 stundas pirms sesijas. Lai izvairītos no diskomforta, jums nevajadzētu ēst divas stundas pirms treniņa.

Vairāk pētījumu par EMS sportā

Pēdējo 20 gadu laikā kā elektronisko muskuļu stimulāciju (EMS) izmantojusi gan kā sportists, gan treneris, es bieži esmu domājis, kāpēc tā nav pieņemta kā regulāra apmācības metode. Balstoties uz manu pieredzi, EMS viedais treniņu tehnoloģija efektīvi uzlabo spēku un uzlabo atveseļošanos. NSCA 2012. gada februāra izdevumsStipruma un kondicionēšanas pētījumu žurnālsTālāk to atbalsta ar Girould et al. ar nosaukumu "Sauszemes stiprības treniņš pret elektrisko stimulāciju sprinta peldēšanas veiktspējā".

Pētījumā, kas veikts Francijas Puatjē universitātē, EMS tika salīdzināts ar parasto sauszemes spēka apmācību valsts līmeņa sprinta peldētājiem. Divdesmit četri peldētāji (12 vīrieši, 12 sievietes), vidēji 22 gadus veci, tika sadalīti trīs grupās: viens sekoja parastajai sauszemes programmai, otrs izmantoja tikai EMS viedo treniņu tehnoloģiju, bet trešais neveica spēka treniņu. Visas grupas četrās nedēļās uzturēja regulārās 1 0 iknedēļas peldēšanas sesijas. Sportisti tika pārbaudīti pirms (W0) tūlīt pēc (W4) un četras nedēļas pēc apmācības (W8). Pētnieki analizēja maksimālo griezes momentu rokas pagarināšanas, insulta ātruma un insulta garuma laikā 50 m priekšējā pārmeklēšanā visos testēšanas periodos.

Rezultāti

Pēc apmācības perioda tika novērots ievērojams vidējā peldēšanas ātruma pieaugums gan spēka treniņu (-u) grupā, gan elektromostimulācijas (ES) grupā, abām grupām saglabājot ātruma uzlabojumus četras nedēļas pēc apmācības. Nevienā brīdī starp S un ES grupām nebija būtiskas atšķirības, savukārt kontroles (C) grupa neuzlabojās visā pētījumā.

Interesanti, ka pēc četru nedēļu EMS viedā treniņa apmācības perioda insulta garums ievērojami uzlabojās S grupai, bet ne ES vai C grupām. Insulta ātrums uzlabojās gan S, gan ES grupām, bet ne C grupai. Šie atklājumi izceļ EMS viedās treniņu tehnoloģijas efektivitāti sportiskā veiktspējas uzlabošanā, jo īpaši insulta ātrumā, vienlaikus parādot salīdzināmus rezultātus ar tradicionālajām spēka treniņu metodēm.

Maksimālā griezes momenta pārbaude koncentriskos apstākļos 60 un 180 grādos sekundē pēc četru nedēļu apmācības perioda atklāja, ka S un ES grupas uzrādīja ievērojamus uzlabojumus, bet C grupa to nedarīja. Pārbaudot ekscentriskos un izometriskos apstākļus 60 grādos sekundē, tikai ES grupa uzrādīja ievērojamus uzlabojumus. Visi šie rezultāti bija konsekventi papildu četrās nedēļās pēc apmācības perioda beigām.

Pētījuma mērķis: regulāras fiziskās aktivitātes ir konstatēta kā stratēģija, lai palielinātu vingrinājumu spēju pacientiem ar hronisku sirds mazspēju (CHF). Blakus izturības apmācībai arī augšstilbu un glutālo muskuļu elektromiostimulācija (EMS) palielina CHF pacientiem palielinātu jaudu. EMS terapija tika veikta, vai nu veicot, stimulējot 8 galvenās muskuļu grupas, kurās iesaistītas arī stumbra un roku muskuļi (paplašināta elektromiostimulācija (Exems)), salīdzinot ar EMS terapiju, kas ir ierobežota ar gūžas un kāju muskuļiem (limēm).

Metodes: 31 personas pabeidza EMS apmācības programmu. Stabili CHF pacienti (NYHA II-III klase) saņēma vai nu Exems (18 pacienti, 11 vīrieši, vidējais vecums 59,8 gadi± 13,8 gadi) vai limmiem (13 pacienti, 10 vīrieši, 63,6 ± 9,4 gadi). Apmācība tika veikta 10 nedēļas divreiz nedēļā 20 minūtes, ikdienas aktivitātes līmenis palika nemainīgs. Tika novērtēta ietekme uz vingrinājumu spēju, kreisā kambara funkcija (EF - izgrūšanas frakcija) un QOL (dzīves kvalitāte).

Rezultāti: tika konstatēts, ka QOL ir uzlabots visos SF -36 anketas domēnos. Exems grupā bija ievērojams uzlabojums domēna fiziskajā darbībā(54.09± 29,9 līdz 75,45 ± 15,6, p =0. 48) un emocionālā loma (63,63 ± 45,8 līdz 93,93 ± 20,1 p =0. 048). Limems grupa uzrādīja ievērojamu uzlabošanos domēna vitalitātē (37,5 ± 6,9 līdz 52,8 ± 12,5, p =0. 02). Bija ievērojams skābekļa uzņemšanas pieaugums aerobikas slieksnī visās grupās (exems: +29.<0.001; limEMS +17.5%, p<0.001). EF -increased from 36.94±8.6 to 42.36±9.1% (+14.7%, p=0.003) in the exEMS group (limEMS 37.7±3.6 to 40.3±5.9% [+6.9%, p=0.18]).

Secinājums: EMS veicina uzlabotu dzīves kvalitāti un var uzlabot skābekļa uzņemšanu un EF CHF. Tā var būt alternatīva terapija CHF pacientiem, kuri citādi nespēj veikt tradicionālās vingrošanas apmācības formas.